|
|
|
|
Par filmu: Pirmoreiz pasaules kultūrmantojuma saglabāšanas vēsturē Latvijas zinātniskā ekspedīcija pēta daudzu tūkstošu gadu veco Kārnākas templi Ēģiptē izmantojot visjaunākās tehnoloģijas. Līdz šim zinātnieki izmantoja vectēvu metodes - papīru, zīmuli, mērlentu utt. Tādā veidā iegūtos Kārnākas tempļu zīmējumus līmēja kopā un lika plauktā. Latvijas zinātnieki izmanto trīs dimensiju lāzerskanēšanu un rezultātā, tikai dažu dienu laikā, iegūst pilnīgu, līdz milimetra desmitdaļām matemātiski precīzu, telpisku ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Pēc kriminālfilmu kultivētā priekšstata banku laupīšana ir visai elementāra – daži trakuļi uzvelk galvā zeķi, lai aizsegtu seju, ar šaujamo ieskrien bankā un pēc brīdinājuma, ka notiek laupīšana, ka visiem jāguļas uz grīdas, dara savu darāmo… Cik nu var, tik sagrābj… Kad 2005. gada 8. augusta rītā Fortalezas pilsētā Brazīlijā Centrālās bankas pārvaldnieks ierodas darbā, atklājas "problēma". Naudas glabātavā, kur aiz durvju durvīm metāla režģu ailēs atradās miljoniem rūpīgi sakārtotu banknošu paciņu, redzami tukšums…
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Filmu veido septiņi stāsti par 1991. gada barikādēm Rīgā, kā arī to atskaņām mūsdienās. Tās veidotāji apskata dažu šī notikuma dalībnieku likteņus un pārdomas tagad, kad barikāžu laika cerības ir realizējušās un kristalizējušās gan pozitīvā, gan negatīvā veidā. Tas ir personisks stāsts par ļoti personisku notikumu. „Pirms divdesmit gadiem burtiski nedēļas laikā mainījās mana uztvere par Latviju, Latvijas iedzīvotājiem un, savā ziņā, pašam par sevi. Piecdesmit tūkstoši cilvēku spēja sanākt kopā uz barikādēm un aizstāvēt sapni – sapni par Latvijas neatkarību, neskatoties uz jebkādiem ārējiem, uzspiestiem apstākļiem. Šajā filmā es mēģināju apskatīt, kas tieši šajā nedēļā notika un kā šī nedēļa ir izmainījusi barikāžu dalībnieku un manu dzīvi,” stāsta režisors Zigurds Vidiņš.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Daži tic, ka 2012. gada 21. decembrī piepildīsies Maiju pareģojums un pienāks pasaules gals. Lai noskaidrotu, ko īsti bija domājuši Maiju pareģi, Prinstonas universitātes ģeologs Ādams Malūfs apceļo pasauli. Meklējot atbildes viņš dodas uz Dienvidamerikas džungļiem, Austrālijas tuksnešiem un pasaules augstākajām virsotnēm. Intervijas ar ģeologiem, antropologiem, astronomiem un citiem zinātniekiem sniegs ieskatu par iespējamo scenāriju 2012. gada 21. decembrim.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Kas notiktu, ja rīt ikviens cilvēks uz Zemes vienkārši izgaistu, ne nomirtu, bet vienkārši pazustu? Kāda būtu pasaule bez cilvēkiem, pilsētas ielas, joprojām pārpildītas ar auto, tikai bez ļaudīm? Pasaule, kurā nebūtu neviena, kas labo tiltus vai saplēstus logus... Bez iejaukšanās daba varētu parādīt visu savu varenību, ja vien cilvēka darbības sekas nebojātu pasauli vēl ilgi pēc Homo sapiens pazušanas... Kā tas izskatītos? Kādi būtu meži un okeāni, ja tajos vairs neviens nemedītu un nezvejotu? Tas būtu pilnīgi apokaliptisks un vērienīgs skats, kuru jau tagad vari novērtēt šajā filmā.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Šī ir dokumentālā filma par to Džona Lenona dzīves posmu, kad viņš no mūziķa kļuva arī par politisko aktīvistu.Filma atklāj intriģējošu un provokatīvu stāstu par to, kā Džons Lenons no visu dievināta "The Beatles" mūziķa un aktīvista pārtop par politisko ikonu mieram. Esot vienā no ASV visnemierīgākajiem vēstures periodiem, viņš neatteicās no saviem principiem un drošsirdīgi tos aizstāvēja cīņā ar ASV valdību.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Filma par Otro pasaules karu.Šajā lielvaru savstarpējo attiecību kārtošanā un pasaules dalīšanas slaktiņā latvieši ir visvairāk cietusī nācija (zaudēto dzīvību skaits procentuāli pret iedzīvotāju skaitu). Taču jāatgriežas pie apgalvojuma, ka nogalināto skaits ir tikai statistika, jo par katru zaudēto dzīvību jādomā atsevišķi, jādomā kā par cilvēku, un par visiem zaudējumiem - kā par nācijas traģēdiju.Jo vairāk šis karš Latvijai bija traģisks tāpēc, ka svešu varmācīgu spēku pakļautībā latviešiem nācās cīnīties abās frontes pusēs . Tā cīnījās brālis pret brāli, tēvs pret dēlu. Un bieži vien tikai gadījums izšķīra, kurā frontes pusē kādam nācās būt...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: 1941. gada 14. jūnija deportācijas, kā rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāju (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. Sausi un skopi ir vēstures fakti, bet daudzi no cietušajiem ir mūsu vidū, arī viņu bērni un mazbērni. Izsūtīšana notika lielā steigā, nedomājot par to, kas ar šiem cilvēkiem notiks vēlāk. Galvenais bija nevēlamos elementus aizvest prom no viņu dzimtajām vietām. 1946. gadā pēc Latvijā palikušo radinieku lūgumiem notika bāreņu un pusbāreņu pārvešana no Sibīrijas nometnēm uz Latviju. Vairāk kā 1500 bērnu tika nodoti audzināšanai radinieku ģimenēs vai Latvijas bērnu namos. Tomēr daudzi no viņiem vēlākajos gados tika aizturēti un nosūtīti atpakaļ uz iepriekšējām nometinājuma vietām. 2010. gada vasarā cilvēki, kuri 1941. gadā kā bērni tika izsūtīti uz Sibīriju un viņu bērni kopā ar filmēšanas grupu devās uz tālajiem Ziemeļiem – Noriļsku, Dudinku, Karaulu, Ustjportu. Vairāk kā 500 tūkstoši dažādu tautību ieslodzīto izgājuši caur Noriļskas soda nometnēm, arī 560 Latvijas armijas virsnieki, karavīri, leģionāri. Raktuves Šmita kalnā pamestas. Kalns šķiet tik biedējoši drūms, pat putni vairās to pārlidot. Lamas ezera krastā 1942.gadā nogalināti 42 Baltijas valstu virsnieki. Tāda ir Sibīrijas bilance.
|
|
|
|
|
|
|