Par filmu:

Par filmu: Visplašākajā informācijas telpā jau diezgan ilgi dzīvo jēdziens "globālā sasilšana". Liekas – patiešām tik liela un nozīmīga parādība, ka tā attiecas tikai uz kādiem ļoti tāliem, ļoti lieliem spēkiem… Un tikai ieklausoties secinājumos par šīs globālās sasilšanas izpausmēm, nākas atgādināt secinājumu, ka globālās sasilšanas tiešas sekas ir klimata izmaiņas uz visas zemeslodes. Dokumentālo filmu režisors Deiviss Gugenheims ļoti tēlaini un izteiksmīgi ievada skatītāju šo parādību izpratnē – lai būtu priekšstats par globālās sasilšanas mērogiem, sekām un cilvēka lomu un nozīmi tajā. Zinātniskie atzinumi par globālo sasilšanu filmā atklājas ASV viceprezidenta Ala Gora personīgajā pieredzē, viņš ar vislielāko paļāvību stāsta par visa mūža laikā krātajiem novērojumiem par globālās sasilšanas cēloņiem un sekām. Viņš ilgu laiku bijis dabas sargātājs šī vārda visplašākajā nozīmē, tāpēc Alam Goram ir iespēja filmā izmantot bagātīgu informāciju un pārliecinošus faktus, līdz ar to šis vēstījums ir gan ar ļoti personīgu attieksmi, gan ar valdzinošu tēlainību. Arī režisors Deiviss Gugenheims raksturo Ala Gora attieksmi pret problēmu kā ļoti nopietnu ar plašu skatījumu, daudz kas no viņa pārdomātā un teiktā adresēts politiķiem, ar to uzsverot, ka par globālo sasilšanu jādomā visos līmeņos, katram uzņemoties savu atbildības daļu. Turklāt viņš prot vēstījumu pasniegt asprātīgi, dzīvi. Filma "Neērtā patiesība" nav stāsts par bezcerību, tā drīzāk ir aicinājums, protesta sauciens, lai uzrunātu katru un ikvienu, lai cilvēku sirdis un prātus pievērstu dziļajai globālā klimata krīzei, pret kuru jācīnās tūlīt, jāmobilizē visas cilvēces spēki un pārliecība

Par filmu: Galvenie ''Padomju stāsta'' pieturas punkti ir 1932./1933. gada mākslīgi izraisītais bads Ukrainā jeb ''golodomors'', poļu virsnieku noslepkavošana Katiņā 1940. gadā, SS un čekistu sadarbība, masu deportācijas Padomju Savienībā un medicīniskie eksperimenti, kas tika veikti ar ''gulaga'' sistēmā ieslodzītajiem. Par to runā unikāli arhīvos iegūti kadri, filmas veidotāju pieaicinātie pārdesmit eksperti un arī padomju represijas pārdzīvojušie.

Par filmu: Cilvēcīgākā dokumentālā filma par karu, kas uzņemta Afganistānā. Filmas "Astoņi pilnmēneši" skatītājs kļūst par liecinieku notikumiem pie pašas frontes līnijas.Atklātās vīru sarunās ārpus posteņu drošajiem nocietinājumiem karavīri neslēpj savas emocijas pirms kaujas. Filmā fiksētas arī pirmās sajūtas pēc ievainojuma un domas pēc tam, kad dzīvību izglābusi bruņuvestes plāksne. Karavīri dalās ar dzīves pieredzi, kas iegūta ikdienas kaujās, kur vienmēr jūtams nāves tuvums. Kameras priekšā karavīri atļaujas arī rūgti pajokot, ka šajā "zvaigžņu karā" ar augstajām tehnoloģijām un jaunāko bruņojumu viņi stājas pretī aci pret aci ar kaujiniekiem, kuri cīnās pēc sentēvu metodēm, slēpjoties aiz akmens tikai dažu simtu metru attālumā. Šis nav stāsts par karu pret terorismu, šis ir stāsts par to, kā karš maina cilvēku. Filmas autori pavadīja 5 nedēļas vienā no bīstamākajām pasaules vietām – Kunāras ielejā Afganistānas un Pakistānas pierobežā. Filmu veidojuši Ģirts Straustiņš, Sandijs Semjonovs un Zane Peneze.