|
|
|
|
Par filmu: Romiešiem nevajag daudz – maizi un izklaides. Un no izpriecām par vislabāko viņi uzskata gladiatoru cīņas. Nāvei nolemtos arēnas varoņus ved no impērijas malu malām, no iekarotajām teritorijām. Tā arēnā nonācis arī Germanuss – kā vergs, vienīgais cīņā ar romiešiem izdzīvojušais no visas ģimenes. Arēnā Germanuss zaudē arī pēdējo sabiedroto starp svešiniekiem – nelaimes biedrs Ceradoks mirst no nežēlīgā gladiatora Lagosa rokas. Taču drosmīgais Germanuss nepadodas – viņš vēl atriebs savu tuvinieku nāvi, kaut ceļā uz brīvību vēl daudzas cīņas izcīnāmas...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Ir 1941.gads, Austrumeiropas ebreji piedzīvo masu iznīcināšanu. Cerībā izbēgt no nenovēršamās nāves, trīs brāļi meklē patvērumu kopš bērnības pazīstamajos mežos. Tur viņi sāk izmisīgu cīņu ar nacistiem. Cīņa par elementāru izdzīvošanu izraisa nozīmīgas sekas – atriebjot tuvinieku nāvi, brāļi izglābj tūkstošiem citu dzīvību. Viņu uzdrīkstēšanās un pārdrošais plāns piesaista sievietes un vīriešus, jaunus un vecus, kas gatavi riskēt ar visu, lai pabūtu vēl kaut vai mirkli brīvībā. Liktenīgajā ziemā viņi spēj izveidot komūnu, saliedēt cilvēkus un uzturēt viņos dzīvu ticību, kad viss cilvēciskais ir zudis...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Vēsturiska filma, kuras darbība risinās Jaunās Amerikas pirmajās dienās. Balstīta uz reāliem notikumiem, šī aizraujošā sāga stāsta par Pakahontu, impulsīvo indiāņu skaistuli, kuras romāns ar kapteini Džonu Smitu lika pamatus jaunai nācijai.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Baltvācu meitenes un latviešu radiožurnālista mīlestības konfrontācija ar Otrā pasaules kara politikas nežēlīgajām grimasēm. Bīstama spēle, kurā ierautas valstis un to vadoņi, mazie cilvēki un viņu dzīves. Spēle, kurā nav uzvaras. Jaunu kinematogrāfistu spēle ar žanra kanoniem – vēsturisku melodrāmu. 1940., liktenīgais Eiropas baigais gads, kad tiek okupēta arī neatkarīgā Latvija.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Gadsimtu gaitā valdīja uzskats, ka karalis Arturs ir tikai mīts, taču leģenda par viņu bija balstīta uz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Pēc Romas impērijas krišanas, Britu salās valdīja anarhija un bija nepieciešams līderis - karalis, kurš ne tikai apvienotu bruņiniekus kopējiem mērķiem cīņā pret iebrucējiem, bet arī lai Britu salās sāktos jauns laikmets. Vadoties pēc sava bijušā ienaidnieka - varenā burvja Merlina padomiem un plecu pie pleca ar drošsirdīgo skaistuli Guniveri, Arturs atrod sevī spēku, lai kopā ar viņam uzticamajiem bruņiniekiem Lanselotu, Galahedu, Tristanu u.c. izmainītu vēstures gaitu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Šo leģendu stāsta jau 3000 gadus, taču šādi - pirmoreiz. "Drošsirža" un "Gladiatora" tradīcijās veidota, "Troja" ir episka kino pieredze vislabākajā tās izpausmē! Šai efektīgajā "Īliādas" pārstāstā Breds Pits paceļ zobenu un sasprindzina muskuļus, metoties kaujā kā grieķu varonis Ahilejs. Orlando Blūms un Diāna Krugere spēlē leģendu apvītus mīlētājus, kuri tiek ierauti kara mutulī, Eriks Banā atveido princi, kurš uzdrīkstas stāties pretī Ahilejam, savukārt Pīters O'Tūls valda pār Troju kā ķēniņš Priams. Volfganga Petersena režijai raksturīgs mūsdienu tehnoloģiju izmantojums, no jauna radot sensenos varenos kara kuģus, stādot vienu armiju pretī citai, būvējot masīvo pilsētu cietoksni un majestātisko Trojas zirgu. "Ja mīlestības dēļ ir vērts cīnīties, lielāka kauja vēl nav pieredzēta." Tāpat kā nav bijis arī dižākas spraigas episkas filmas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Ir pēdējais Otrā pasaules kara mēnesis. Daudziem šis karš jau ir beidzies. Bet pulkvedis Viljams Maknamara ir vīrs, kas nepadodas nekad! Savukārt leitnantam Tomasam Hārtam īstais karš, šķiet, tikai tikko ir sācies. Viņi abi ir nonākuši nacistu karagūstekņu nometnē. Taču Maknamara nezaudē pašcieņu - būdams starp ieslodzītajiem sabiedroto armijas kareivjiem visaugstākā ranga, viņš uzņemas komandēšanu. Klusībā Maknamara iecerējis riskantu uzbrukumu ienaidniekiem, bet tikai slepkavība nometnē ļauj to īstenot...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par filmu: Filma stāsta par laiku, kad Ņujorka vēl nebija Amerikas varas un bagātības simbols, bet gan mežonīga pilsēta, kuras ielās plosījās bandu brutāla cīņa par varu un ietekmi. Skorsēze, kas pieteicis sevi kā kriminālo aprindu psiholoģijas pētnieks, rāda ne tikai īru mafijas dzimšanu, bet ar meistara cienīgu vērienu ieskicē 19.gadsimta Amerikas vēstures svarīgākos notikumus – Pilsoņu kara radīto haosu, verdzības atcelšanu, atentātu pret prezidentu Linkolnu, īru emigrantu masveida ieceļošanu. Tas viss ir fons spēcīgu raksturu dramatiskām jūtām – uzticībai un nodevībai, mīlestībai un naidam.
|
|
|
|
|
|
|